Brīvlaika sākumā es devos uz Liepāju, kur kopā ar draudzenēm apskatījām vēju pilsētu, staigājām gar jūras krastu un baudījām koncertu un uguņošanu Liepājas svētkos. Brīdi atpūtāmies no rutīnas un aizmirsām par ikdienas raizēm pilsētā, kurā pavisam drīz atkal gribas atgriezties.
Lai gan turpmākās brīvlaika dienas es galvenokārt pavadīju mājās, tomēr paspēju arī apmeklēt trīs braukšanas nodarbības autoskolā, uzrakstīt kādu blogu un tad atkal to izdzēst, jo šķita neloģisks un neveiksmīgs, pārdomāt jautājumus, kas iepriekš sagādāja galvassāpes, kā arī izgulēties un atpūsties, lai nu ar jaunu enerģijas devu atgrieztos skolas solā.
Taču visaizraujošākās un emocijām piepildītākās man bija tieši brīvlaika pēdējās divas dienas, kad kopā ar Rīgas Skolēnu domes un citiem aktīviem jauniešiem devāmies pārgājienā uz Ogres Zilajiem kalniem. Saliedēšanās uzdevumi, nogurušas kājas, meža svaigums un miers, dziesmas un dejas ap ugunskuru un mājupceļš tumsā zem zvaigžņotām debesīm - patiešām maģiski. Protams, bez šķēršļiem neiztikt - tieši todien laikapstākļi mūs pārsteidza ar smagām lietusgāzēm, kas lika nosalt un saslapināt apavus un virsdrēbes jau pašā pārgājiena sākumā. Taču arī šī neveiksmīgā sagadīšanās nespēja bojāt prieku par pasākumu. Brīdī, kad kopā ar draugiem, kurus iepazinām vēl labāk, vienojāmies sarunās un dziesmās, smējāmies par sīkumiem un atbalstījām tad, kad bijām saguruši un noguruši - tajā brīdī visas raizes par laikapstākļiem aizmirsās. Un, godīgi sakot, grūti iedomāties labāku sajūtu par to.
Jāatzīst, ka šis bija ne tikai mans pēdējais brīvlaiks vidusskolnieces statusā, bet arī viens no maniem pēdējiem pasākumiem kā Rīgas Skolēnu domes biedram - it visam, pat labajam un brīnišķīgajam, reiz pienāk beigas. Taču man negribas noskumt - vismaz ne pagaidām. Lai gan šis brīvlaiks galvenokārt saistās tikai ar diviem lieliem piedzīvojumiem, tomēr ar to pietika, lai es justos piepildīta, laimīga un, protams, iedvesmota. Esmu gatava lēkt pēdejā mācību ceturksnī, atgriezties vienmuļajā, bet tomēr aizraujošajā rutīnā un atdot visus spēkus, lai sasniegtu mērķus, kuriem tuvāko mēnešu laikā plānots pievērsties.
Lai cilvēks no sirds priecātos, nevajag daudz. Šī nedēļa to kārtējo reizi man pierādīja.
